Kurzemes ceļojums, pastaigas gar jūru - relax un atpūta PĀVILOSTĀ,

2023. gada 15.-16. aprīlī, sestdien svētdien

2 dienas

Kurzemes ceļojums, pastaigas gar jūru - relax un atpūta PĀVILOSTĀ,
SPA Otto Hotel viesnīcā 4*!

1.diena, 15. aprīlis, sestdiena

Plkst. 7.50 tiekamies, izbraucam 8:00 no Aspazijas bulvāra 5, Rīgā.   

Kafijas pauze Kandavas Cirkle k. 

Greiļu kalns

Apstāsimies stāvlaukumā pie Greiļu kalna, lai pa koka kāpnēm uzkāptu kalnā un baudītu vienu no skaistākajām Abavas ielejas skatiem. Pretī Greiļu kalnam Abavā ietek tās lielākās un straujākās pietekas – Imula un Amula.

Savā vidustecē Abava līkumo pa izteiktu senleju, ko veidojušas kūstoša ledāja ūdeņu straumes. Kopš seniem laikiem pa Abavas ieleju gājis tirdzniecības un kara ceļš no lībiešiem uz prūšiem. Tā malā veidojušies miesti, būvētas pilis, baznīcas un krogi. Vietumis nogāzes iekoptas lauksaimniecības vajadzībām. Tā daba un cilvēki pēdējo desmit tūkstošu gadu laikā ir radījuši krāšņu ainavu, ko ceļotāji novērtējuši jau 19.gadsimtā. No tā laika 40 metrus dziļo ieleju posmā starp Kandavu un Sabili sauc par Kurzemes Šveici. Greiļu kalns ir augstākā vieta Abavas senlejā. Tas atrodas 83 metrus virs jūras līmeņa.

Kuldīga | Kaļķu kvartāls.

Slavenās Kļaviņa klavieres daudzina Kuldīgas vārdu visā pasaulē!

Klavieru izgatavotājs Dāvids Kļaviņš pārcēlies no Ungārijas uz Latviju un izveidojis savu klavieru darbnīcu Kuldīgā – vietā, kur senāk remontēts smagais transports un vēl tagad atrodamas mašīnu riepas. Šādas pārmaiņas veicinājis vīrusa radītais fons un ceļošanas ierobežojumi. Kļaviņš radījis arī unikālo vertikālo instrumentu, kas atrodas koncertzālē „Latvija” un ir lielākais pasaulē. Ziedojums no 3 €.

Staburadze - pusdienas Kuldīgā.

Pilsētas dārzs jau izsenis ir bijis iecienīta kuldīdznieku un pilsētas viesu atpūtas vieta. Šeit ir atjaunota ūdenskrātuve ar strūklaku, izveidoti gājēju celiņi, izbūvēta lapene, skatu laukumi un tiltiņi. Dārzu bagātīgi rotā 22 tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūras. Rezevska zīmēšanu apguva pie Jēkaba Bīnes. 1951. gadā absolvēja Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, kurā mācījās pie tādiem vecmeistariem kā K. Zemdega, T. Zaļkalns, E. Melderis. Pēc studijām tēlniece atgriezās Kuldīgā un Daiļamatniecības vidusskolā mācīja tēlniecību. Arī mūža nogali viņa pavadīja Kuldīgā, Mucenieku ielā 19, kur izveidota izstāžu zāle ar viņas skulptūrām un sīkplastikas darbiem.

Mākslinieces vēlme bija veidot skulptūrparku dzimtajā pilsētā. Darbs pie tā sākās 1976. gadā. Tēlniece lepojās, ka ir vienīgā sieviete Eiropā, varbūt pat pasaulē, kura skulptūrparku izveidojusi viena pati. Tēlniecības darbi veltīti dažādām tēmām: dzīvībai, mīlestībai, auglībai, mūzikai, sāpēm.

Ventas rumba, un lido zivis! Kuldīga ir īpaša, jo katru gadu pavasarī virs Ventas rumbas lido zivis.

Šobrīd ir tieši tas brīdis, kad ikviens var vērot šo unikālo dabas parādību kā rumbā, mugurām zaigojot, lec vimbas! Pavasaros lec vimbas, rudeņos laši. Šo unikālo dabas parādību var ieraudzīt tikai Kuldīgā!

Gadu simtiem vimbas pavasaros dodas augšup pa Ventu, savā nārsta ceļā sastopot mutuļojošo Ventas rumbu – Eiropas platāko (249 m) ūdenskritumu. Pirms 300 gadiem hercoga Jēkaba laikā kuldīdznieki izdomāja unikālu zivju ķeršanas metodi – uz rumbas novietojot zivju ķeramos grozus. To dēļ Kuldīgu sāka dēvēt par pilsētu, kur zivis ķer gaisā. Aktīvākā zivju lēkšana ir sākot no pusdienlaika.

Kuldīgā, Ventas rumbā, kad lec zivis – tā ir vienreizīga dabas izrāde, kas vērojama par brīvu! Laiks pastaigām un foto.

Iepazīsim kultūrvēstures mantojumu! Rīvas upes koka tilts.

Liels koka konstrukcijas tilts pāri Rivas upei ir diezgan unikāla paradība Latvijā. Te kādreiz gāja pāri vecais Liepāja-Ventspils dzelzceļš. Būvēts 20. gadsimta pirmaja pusē. Eiropā koka atgāžņu sistēmas tilti ir bijuši zināmi jau viduslaikos. Mūsdienās, pastāvot stingrajiem Eiropas standartiem, koka tilti inženiertehniskā skatījumā savu nozīmi ir zaudējuši. Tomēr, kā atzīst ceļu un tiltu būvju speciālisti, šī senā gadu simtiem ilgā tradīcija būtu saglabājama atmiņā kā namdaru un inženieru prasmes apliecinājums. Par tilta un tā apkārtnes kultūrvēsturisko nozīmi liecina arī tas, ka tiltam ir ticis piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss. Latvijā šis ir viens no retajiem, ja ne vienīgais koka atgāžņu sistēmas konstrukcijas tilts!

Pārbrauciens uz Pāvilostu. Iekārtošanās viesnīcā un vīna glāze.

Brīvais laiks, SPA procedūras.

Vakariņas var pasūtīt līdz 21:30, baseins līdz 22:00.

2. diena, 16.aprīlis, svētdiena. Jaukas brokastis viesnīcā.

Pāvilosta ir maģiska vieta, kur laiks iegūst citu plūdumu, kas mudina ieelpot, apstāties un ļauties saulei, jūrai un bangojošiem vējiem. Tā ir vieta, kur apstājas laiks! Pilsētas ekskursija ar muzeja piešprici! Tiekamies ar Pāvilostas novadpētniecības muzejs ar gidi. Pieaug. 3 €, senioriem 2,50 €.

Pārbraucies uz vēl vienu Dienvidkurzemes novada pilsētu - Priekuli!

Priekules pilsētas ekskursija vietējā gida vadībā un baznīca, izmaksas 3 € no personas.

Priekule ir mazpilsēta Rietumkurzemē ar aptuveni 1985 iedzīvotājiem. Vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483.gadā, kad šeit zemi ieguvusi baronu Korfu dinastija. Par lielāku apdzīvotu vietu Priekule veidojas tikai pēc 1871.gada, kad cauri muižas zemei uzbūvēja dzelzceļu Liepāja - Viļņa.

Priekules pilsētā šūpulis kārts tādiem pazīstamiem cilvēkiem kā dzejniekam un politiķim J. Peteram, operdziedātājai A. Bigačai, gleznotājai M. Muižulei, keramiķei E. Zvagulei, rakstniekam Ē. Kūlim, komponistam Ē. Ēšenvaldam u.c.

Ar nelielo baznīciņu saistās sena teika par Priekules Ikaru. Priekules kalējs Zviedris-Johansons ar paša izgatavotiem spārniem no šī baznīcas torņa izdarījis Latvijā pirmo lidojuma mēģinājumu. Toreiz lidojumu pasludināja par nepiedodamu Dieva zaimošanu. Vietējo Ikaru rādīja cilvēkiem kā paša sātana iemiesojumu un Grobiņā uz sārta sadedzināja.

Pusdienas Priekulē, cafe Ikars.

Uz Vaiņodi!

200 šujmašīnu privātkolekcija

Privātkolekcijā apskatāms vairāk nekā 200 šujmašīnu liela ekspozīcija no dažādām valstīm, no pirmskara gadiem līdz pat padomju laika ražojumiem. Iespējams, vienīgā tāda veida kolekcija Latvijā! (Ēdoles pilī arī šis tas ir). To visu paspilgtina saimnieka entuziastiskie stāsti par teju katru šujmašīnu. Ja lieka, vai sabojāta šujmašīna, varat vest meistaram Jurim.

Iespējams ielūkoties arī kara laika ķiveru un formastērpu kolekcijā. Ziedojums no 2 €.
Bāta ir Vaiņodes ciema daļa, kur atrodas muižas pils un avots. 16. gadsimtā Bātas muiža (Bahten) atradās Embūtes draudzes novadā un piederēja Embūtes fogtam Heinriham no Zakas (Heinrich von Sacken), bet senāko Bātas medību muižas ēku 17. gadsimtā cēlis Ernests Zakens.

Tagadējo Vaiņodes jeb Lielbātas muižu (vāciski Groß-Bahten) cēluši baroni Ostenzakeni 1822. gadā kā medību pili. Viņi šo vietu izvēlējās dabiski tīrās un dziednieciskās vides un ievērojamā dzidravota dēļ. 1905. gada revolūcijas laikā nemiernieki muižu nodedzināja. Pili atjaunot Ostenzakeni uzticēja arhitektam Vilhelmam Resleram, darbi tikai pabeigti 1912. gadā. Ēka tika veidota neoklasicisma stilā – ar plastiskiem griestu plafoniem, plastisko sienu apdari ar nišām, pilastriem un vāzēm. Ēkas vecākajā daļā vēl saglabājušās oriģinālās kāpnes.

Pēc zemes reformas 1923. gadā muiža pārgāja valsts īpašumā, bijušajā Lielbātas muižas kungu mājā atklāja sanatoriju plaušu tuberkulozes slimnieku ārstēšanai, kuru 1929. gadā nodēvēja par Saulkalnes sanatoriju. 

1994.-2000. gadā muižu nomāja dažādi nomnieki un rīkoja teritorijā un iekštelpās vasaras bērnu nometnes, bet 2000. gadā muižu nopirka Andris Griģis (“Līvu alus” bijušais īpašnieks), kurš ļoti pārveidoja ainavu.

Lielbāta avots

Avots tek no rietumiem uz austrumiem pretī saulei, tāpēc jau izsenis tiek uzskatīts par maģisku, pat svētu, kam piemīt dziednieciskas spējas. Ūdeni pilda pudelēs tā ieguves vietā (ražotnē pie Lielbātas pils) un piegādā veikaliem gan Latvijā, gan ārzemēs.

Blakus avotam izveidoti divi mākslīgi ūdenskritumi, viens no tiem ierindojas starp Latvijas augstākajiem mākslīgi veidotajiem ūdenskritumiem, tā augstums sasniedz 4,20 m. Ūdenskritumi ir īpaši ar to, ka augstākajā ūdens plūst no blakus esošā dīķa, kurā ūdens temperatūra atkarībā no gadalaika ir mainīga, savukārt zemākais ūdenskritums plūst tieši no avota, un ūdens temperatūra tajā nemainīga ir tikai dažus grādus virs nulles.

Lielbātas avots atrodas privātajā teritorijā, un tās saimnieki velta rūpes apkārtējās teritorijas labiekārtošanā un uzturēšanā. Arī ikviens apmeklētājs aicināts ievērot vispārējos ētikas principus, pieklājību un atbildību pret apkārtējo vidi, lai Lielbātas avots būtu vieta, kur atgriezties atkal un atkal.

Lielbātas avots ir brīvi pieejams, un katram apmeklētājam ir iespēja nogaršot spirdzinošo avota ūdeni.

Mājupceļš 190 km

Atgriešanās Rīgā ap pl. 20:30 

Cena: 130 €

Cenā iekļauts: tūristu klases autobusa (atbilstoša grupas lielumam)  izmaksas, pavadošā gida pakalpojumi, nakts SPA viesnīcā ar SPA zonas izmantošanu, baseini, saunas uc, un brokastīm.

Cenā nav iekļauts: izmaksas apmeklējumu vietās, vietējo gidu pakalpojumi un maltītes.

Iespēja rezervēt garantētu vienvietīgu numuriņu viesnīcā ar piemaksu 50 €.

Iespēja rezervēt brīvu blakusvietu autobusā ar piemaksu 45 €.

Patīkamu ceļojumu !