Par mums


Braucienu grafiks


Vīzas


Pakalpojumi


Autobusu parks


Forums


Kontakti
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6
7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4

Kā mūs atrast

Pērses iela 9/11, Rīga
Top.LV
GISMETEO.RU: погода в г. Рига

 

KINOCEĻOJUMS! Uz tālo LATGALI! Uz Ludzu! Uz ZILUPI! Un PASIENI!



Cena : 105 €

 

 

Jaunums! 

datums : 2022. gada 7.-8. maijā, sestdien, svētdien

2 dienas 

Daudz laimes, jubilār! Kino režisoram Rolandam Kalniņam - 100 !

IEDVESMOJOŠS "Kinoceļojums" uz Latgali - LUDZA, ZILUPE, PASIENE... ar gardiem latgaļu ēdieniem un spilgtiem iespaidiem!

1.diena, 7. maijs

Izbraucam pl. 7:00 no Aspazijas bulvāra 5, Rīgā

Ceļš – Salaspils, Jēkabpils, Rēzekne, Ludza, Zilupe!

Braucam uz ZILUPI!

Ceļā piestāsim labsajūtas pauzītēs.

Zilupe.

2018.gadā Kannu kinofestivāla programmā «Kannu klasika» tika demonstrēta filmas «Četri balti krekli» restaurētā versija.
Filmas režisors Rolands Kalniņš un operators Miks Zvirbulis piedzīvoja tādu atzīšanu un pagodinājumu, kādu nebija baudījuši pat pārdrošākajos sapņos!

Kinorežisors Rolands Kalniņš ir fenomenāla personība Latvijas un arī pasaules kino vēsturē!

Autodidakts bez kinoizglītības, profesiju apguvis praktiskā darbā filmu uzņemšanas laukumos un Latvijas nacionālajā kino strādājis vairāk nekā pusgadsimta garumā, bet šobrīd – vienīgais Latvijas kinorežisors, kura filma bijusi iekļauta Kannu kinofestivāla restaurēto filmu programmā Cannes Clasics (2018) līdzās Ingmara Bergmana, Alfreda Hičkoka un Stenlija Kubrika darbiem;

vienīgais, kuru Latvijas kultūras kanonā pārstāv divas filmas, un vienīgais, kuram kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē ir pašam savs krēsls! ar iegravētu plāksnīti kā aktīvam kino apmeklētājam pat vairāk nekā 99 gadu vecumā.. Un Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps par mūža ieguldījumu kinomākslā Rolands Kalniņš saņēmis jau pirms 15 gadiem.

Rolands Kalniņš dzimis 1922. gada 7. maijā Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecslabadā.
Gandrīz desmit gadus pēc Rolanda piedzimšanas ģimene pārcēlās uz Rīgu, un kopš tā laika Kalniņš sevi sauc par izteiktu pilsētas cilvēku. Varbūt tāpēc tik daudzās režisora filmās Rīgas tēls izstrādāts ar īpašu mīlestību. Mācījies Rīgas 1. vidusskolā (1937-1940), strādājis ostā, izvadājis maizi, bijis izsūtāmais zēns laikrakstā «Jaunākās Ziņas» un Armijas ekonomiskajā veikalā (tagad «Galerija Centrs»), ārštata sporta žurnālists laikrakstos «Padomju Latvija» un «Cīņa».

25 gadu vecumā sācis strādāt Rīgas kinostudijā un kopš 1947. gada piedalījies nacionālā kino veidošanā no pašiem tā pirmsākumiem – vispirms kā režisora asistents un otrais režisors pieredzējušāko kolēģu filmās.

Zilupe ir pilsēta Latvijas galējos austrumos, 3 km no Krievijas robežas. Zilupe sāka veidoties ap 1900.g. paralēli Ventspils - Maskavas – Ribinskas dzelzceļa būvniecībai. Dzelzceļa staciju izbūvēja uz bijušā barona Rozena zemes pie Rivcānu sādžas, tāpēc staciju sākumā sauca par Rozenovu.

Te uz dzīvi apmetās strādnieki, kalpotāji, tirgotāji. Stacijas tuvums nemitīgi veicināja apdzīvotās vietas straujo izaugsmi. Ciemats drīz vien kļuva par miestu, kurā  dzīvoja lielākoties ebreji. Rozenovu par Zilupi oficiāli pārdēvēja 1920.gadā.
Te izvietoja robežapsardzības garnizonu, muitnīcu, atvēra maiņas punktus. 1931.gada 9. jūnijā Zilupei piešķirts pilsētas statuss.

Unikālā PASIENES Sv. DOMINIKA ROMAS KATOĻU BAZNĪCA

Viena no krāšņākajām Latgales katoļu baznīcām, kas celta 1761. g. savdabīgā poļu baroka stilā ar izcilām arhitektūras un mākslas vērtībām.
Pēc pirmās koka baznīcas nodegšanas dievnams sākotnēji būvēts kā dominikāņu klostera baznīca. Baznīca ir maz pārveidota, šeit joprojām saglabājies krāšņais poļu baroka interjers, ko veidojuši 18.gs. vietējie un ārzemju meistari.

Pasienes baznīcā apskatāmi vairāki mākslas pieminekļi - centrālais altāris, sānu altāri, kancele.

Istras pagasta neskartā, skaistā daba, neskaitāms daudzums dažāda lieluma ezeru, pauguraine, kuru ieskauj stalti priežu un egļu meži un klusums..

Vec-slabada, kas ir pagasta centrs un arī visbiezāk apdzīvotā vieta pagastā, izskatās pēc vecpilsētas! Tur daudz diezgan labi saglabājušos koka ēku, taču visskaistākais skats paveras, uzkāpjot Tiškova pakalnā, tepat Vecslabadas ciema centrā.

Istras ezers un Audzeļu ezers.

Vecslabadas ciemata vārds pirmo reizi vēstures hronikās minēts 1646.gadā un te tajā laikā dzīvoja 38 saimnieki. Mūsdienās Istras pagasta un Vecslabadas ciemata dzīve vairs nav tik aktīva kā tas bija pagājušajā gadsimtā. Tagad Istras pagasts atrodas tālu no pilsētām – līdz novada centram Ludzai ir savi pussimt kilometri braucami. Līdz blakus novada Zilupes centram ir 20 kilometri. Ulmaņlaikos pagastā dzīvoja vairāk nekā 8000 iedzīvotāju, bet pašlaik (2017) palikuši vien 500 iedzīvotāju.

Istras puse ir īpaša ar to, ka tur latviešu valodu var dzirdēt tikai valsts un pašvaldības iestādēs, bet savstarpējai saziņai tiek izmantota pārsvarā krievu valoda. No visiem pagastā dzīvojošajiem cilvēkiem latviski runā tikai trīs ģimenēs. Pagasta bibliotēkā no 130 lasītājiem tikai trīs lasa grāmatas latviešu valodā.

Viena no Vecslabadas pērlēm, ko aktīvi apmeklē arī svētceļotāji, ir pareizticīgo baznīca.
20.gs 30.gados Vecslabadas draudze sasniedzot pat 4000 ticīgo, bija pati lielākā pareizticīgo lauku draudze Latvijā, tāpēc tika nolemts izbūvēt jaunu, daudz ietilpīgāku dievnamu. Draudzes baznīca uzbūvēta krusta formā ar sešiem torņiem. Tā ir vislielākā pareizticīgo konfesijas lauku celtne Latvijā, te vienlaikus var atrasties 2000 cilvēku.

Zilupes novadā ir uzņemtas jau 7 slavenu režisoru filmas. Mēģināsim noskaidrot kādas - Filmu ciemā!

Vietējā gida pakalpojums, 2.50 € no personas, kā arī paredzami ziedojumi Pasienes, Zilupes, Vecslabadas dievnamos.
Esam pierobežā, ceļojumā līdzi nepieciešama pase vai ID karte, lūgums - piesakoties ceļojumam, norādīt pases datus.

Ceļojuma turpinājumā tiksim lūgti pusdienās uz Sibīrijas pelmeņiem uc !!! izmaksas ap 5 €.

Pārbrauciens uz Ludzu.

Nakts Ludzā, jaukā viesnīcā Lucia, pašā pilsētas centrā. iespēja rezervēt arī vienvietīgu izmitināšanu, piemaksa 15 €.

 

2.diena, 8. maijs -  Māmiņu diena !

Agrās brokastis viesnīcā.

No pl. 8:00 svētdienas rīta Ludzas ekskursija ar vietējo gidu, izmaksas 1 € / pers.

Kinorežisors Teuvo Tulio un viņa māte H. E. Rönnqvist - piemiņas zīme novietota blakus mājām, kur savas bērnības vasaras pavadījis ievērojamais somu kinorežisors Teuvo Tulio (Teodors Tugajs).

Pēc Ludzas - pārbrauciens līdz Šķerbinieku sādžai Ilzeskalna pagastā! (Rēzeknes novads).

Iepazīšanās ar pagasta vēsturi un šodienu;
ar pirmā no Latgales nākušā, pasaulslavenā somu kinorežisora Teuvo Tulio (pseidonīms) – Teodora Antoniusa Tugaja un viņa mātes, pirmās no Latgales baletdejotājas Marijas teātrī Sanktpēterburgā, Helēnas Elvīras Rönnqvist (dzim. Garšina) piemiņas zīmi, ar kinorežisora vectēva Antona Garšina darināto krucifiksu, vecvecāku mājām. Sološnieku kapos atdusas kinorežisora vectēvs un vecmāte no mātes puses..

Te ir dzimuši keramiķis Pēteris Gailums (1962.–2017.), gleznotājs Jānis Gailums (1961.-2007.).

Žogotu sādžā dzimis pasaulslavenais fotomākslinieks Jānis Gleizds (1924.- 2010.), kura darbi piedalījušies vairāk kā 800 izstādēs, mākslinieks saņēmis 170 medaļas un vairākas Grand Prix balvas...

Noteikts dzīves posms ar Ilzeskalna pagastu saistās arī rakstniekam Jānim Jaunsudrabiņam, kas mīlējis makšķerēt Sološnieku ezerā, skaistā daba un Latgales ļaužu raksturi un sadzīve devuši iedvesmu vairākiem rakstnieka darbiem..

Ekskursija Ilzeskalnā ar vietējo gidi, ziedojums 2 €.

Pilcenes (Piļcines) Sv. Antona Romas katoļu baznīca - Valsts nozīmes kultūras piemineklis!

Viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē, kas celta 1670. gadā un ir īpaša ar savām puskolonnām, sešstūra torni, pusapaļiem logiem, sīpolveida kupoliņu ar krustu. Dažos avotos norādīts, ka baznīca celta 1772. gadā, bet pēc pilcenieša V. Lōča sniegtajām ziņām – 1670. gadā. Tā ir viena no visvecākajām, koka baznīcām Latgalē. Baznīcas koka guļbūvi cēla vietējie meistari ar cirvi, bez zāģa palīdzības.

70-tajos gados šo dievnamu gribēja nojaukt, taču tas neizdevās, jo iejaucās trimdā dzīvojošais grāmatizdevējs, kultūras darbinieks Vladislavs Lōcis.

Apmeklējums par ieteicamo ziedojumu 2 €.

Pusdienas reizē degustācija – Latgales garša “Strautiņos” pie saimnieces Sarmītes.
Ašņa dasa (šur tur saukta i par putraimu dasu)  ar piedevām. Ja nu galīgi neēd, tad būs mājas kotletītes. Salāti, biezpiens, plātsmaize un dzēriens 8 €.


Ceļš ved garām un piestāsim -  šogad Audriņu traģēdijai – 80. Kad nacisti likvidēja gandrīz visus nelielās Latgales sādžas iedzīvotājus..

Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorija piedzīvoja divu okupācijas varu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas – represiju viļņus. Tās skāra dažādas iedzīvotāju grupas. Pirms 80 gadiem nelielā Latgales ciemā – Audriņos risinājās notikumi, kuru rezultātā gāja bojā teju visi šīs apdzīvotās vietas iedzīvotāji.

Piemineklis II Pasaules kara Audriņu traģēdijas upuriem. Uzstādīts 1972.gadā, Audriņu traģēdijas II Pasaules karā 30. gadadienas piemiņai.
1942. gada 4. janvārī vācu fašistiskie okupanti soda operācijas laikā nodedzināja ciematu, ciema pieaugušos vīriešus publiski nošāva Rēzeknes tirgus laukumā un 291 ciemata iedzīvotāju nogalināja Ančupānu mežā. Pieminekļa autore tēlniece Alise Veinbaha.

1942.gada 3. janvārī bijušās aizsargu šautuves teritorijā Ančupānu kalnos tika nogalināta lielākā daļa Audriņu ciema iedzīvotāju.

Ančupānu memoriāls II Pasaules kara upuru piemiņai.

Ančupānu memoriāls nacistiskā terora upuru piemiņai atklāts 1973. gadā. Tā arhitekts ir Alfons Kišķis, centrālās skulptūras "Ābele" autore - tēlniece Rasa Kalniņa - Grīnberga. Vācu okupācijas laikā Otrajā Pasaules karā Ančupānu kalnos tika nogalināti apmēram 2000 cilvēki, tai skaitā ebreji. Ebreju nogalināšanas akcijas Ančupānu kalnos realizētas no 1941. g. augusta līdz novembrim.

Memoriāls ir emocionāli spēcīgs. Ieslēpts starp koku audzēm, tas pārsteidz ar majestātiskumu un varenību.

“Viņi mira, lai dzīvotu tu” – melnas krāsas burti jau pa gabalu uzrunā katru pretimnācēju, savukārt garais ceļš līdz tam un kāpnes un memoriāla otro stāvu sagatavo nākamajam pārdzīvojumam – “Mātes ābeles” piemineklim. Notikumi, kurus godinot pieminekļi tiek atklāti, ir dažādi un atšķirīgās ideoloģiskās krāsās krāsoti, taču nevar noliegt to māksliniecisko vērtību.

Tēlniece par pieminekli izteikusies: "Memoriālos vienmēr tiek parādīti vai nu mocekļi, vai protestētāji, vai apraudātāji. Mana “Ābele” stāv Ančupānu silā kā dzīvības apliecinātāja, kā koks, kas ar saknēm ņem sulas no mocekļu asiņu dzirdinātās zemes, bet zaru rokas stiepj pretim nākotnes saulei. Un pati daba – vides reljefs un augu valsts, ko neuzbāzīgi, gandrīz tikko jaušami organizējusi jutīga un saprātīga speciālista acs un roka, palīdz kāpināt manas “Ābeles” radīto emocionālo noskaņu."

 

Noslēgumā vēl - kāda skaista dabas vieta.

 

Mājupceļš. Atgriešanās Rīgā  ap pl.20.

 

Cena: 105 €

Cenā iekļauts: tūristu klases autobusa (atbilstoša grupas lielumam) izmaksas, pavadošā gida pakalpojumi, viesnīca ar brokastīm.

Cenā nav iekļauts: izmaksas apmeklējumu vietās, vietējā gida pakalpojumi un citi ēdināšanas izdevumi.

Jauku ceļojumu ! Gide Inita

 

 7.-8.05. | KINOCEĻOJUMS! Uz tālo LATGALI! Uz Ludzu! Uz ZILUPI! Un PASIENI! Sveicieni Latvijas Kino Režisoram! Tieši šodien Rolandam Kalniņam - 100!


 

« Atpakaļ

 

Uz augšu Sākumlapā
Par mums Braucienu grafiks Pakalpojumi Autobusu parks Forums Kontakti

SIA “INDI”

Rīga, Pērses iela 9/11

t. 67226627, 67210822

Email: indi@indi.lv

© 2003-2022 INDI Ltd.
Visas tiesības aizsargātas.