Kas notiek KOLKAS RAGĀ?

10.04. | Kas notiek KOLKAS RAGĀ? Gar līča krastu līdz ragam, kur vērojama divu jūru - Mazjūras un Dižjūras satikšanās. Viesošanās pie senas lībiešu dzimtas!

Anitām VĀRDA DIENĀ - puscena! Šis ir maršruts, kuru var braukt gadu no gada! Un patīk!

datums : 2022. gada 10. aprīlī, svētdien

Gar līča krastu līdz Kolkas ragam - kur vērojama divu «jūru» -  

Mazjūras (Rīgas jūras līcis) un Dižjūras (Baltijas jūra) satikšanās.

Viesošanās pie senas lībiešu dzimtas.

Anitas – Oskars un Anita jūras tēma! :) - tāpēc Anitām šodien puscena!

Izbraucam pl. 7:30 no Aspazijas bulvāra 5, Rīgā.

Kafijas pauze Lielupes tilta CirkleK.

Engurē Zušuciema parks.  Zušuciema parks tiks atklāts 11.augustā 2018.gadā.

”Idejiski esam veidojuši parku, kas sākas pie galvenā ceļa, aicinot cilvēkus – garāmbraucējus iegriezties parkā, kur redzētu gan izglītojošus, gan informējošus objektus. Būs redzama vieta, ko sauc par Sargasu jūru, kur pie Bermudu salām piedzimst visas pasaules zuši. Viņiem ir ģenētiskais kods un zuši zina, ka ir jāatgriežas Engurē." par ideju stāsta G. Burvis (projekta autors).

Engures evanģēliski luteriskā baznīca. Viena no retajām koka baznīcām Latvijā, kura nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu, tās pirmsākumi meklējami jau 1567. gadā, vairākkārtīgi pārbūvēta, pēdējo reizi 1804.gadā. 1851. gadā baznīca ieguva Johana Leberehta Eginka gleznoto altāra gleznu "Kristus un neticīgais Pēteris uz jūras". Savukārt 1853. gadā jaunu altāri un kanceli, bet 1854. gadā – Hermaņa darbnīcā Liepājā būvētās ērģeles, no Vācijas ieceļojušais ērģeļmeistars - Kārlis Bitners. Pēc Pirmā pasaules kara baznīca, arī ērģeles, bija stipri izpostītas. Šobrīd valsts nozīmes piemineklis - apmeklēsim baznīcu. Ziedojums.

Kaltenes akmeņainā jūrmala

Zina stāstīt: "Sensenos laikos vells ness’ akmeņs’ no Zviedrijs’ uz Talsim, lai būvēt desmito pakaln’, bet darijs’ to tik lēn’, ka nav paspējs’ pa tums’. No rīt’, nodziedot vietējam Kaltens’ gailim, tas nomet’ akmeņs’ kur pagadās."

Senās Baltijas jūras stadijas - Litorīnas jūras krasta veidojumi dabā izpaužas kā neliels un lēzens stāvkrasts, kas veidojies aptuveni pirms 4500 - 5000 gadiem. Krasta nogulumu materiāls – oļi un grants satur bagātīgu Litorīnas jūrai raksturīgu faunas atlieku kompleksu. Senā krasta krauja Kaltenē, ir viens no nedaudzajiem posmiem Rīgas jūras līča piekrastē, kur Litorīnas jūras laikā ir bijis abrāzijas krasts. Seklos jūras līčus ir iecienījuši putni, kas te barojas un atpūšas migrāciju laikā.

 

Rojas pludmale ir viena no labiekārtotākajām pludmalēm Latvijā un tās koka laipu sistēma – viena no retajām, kas pilnībā ir pieejama ikvienam. Pastaigājoties gar pludmali līdz pat Rojas ziemeļu molam ar bāku galā. Pastaigas laikā var redzēt mežainās un ar piejūras augiem klātās pelēkās kāpas. Takas garums 2.8km.

Rojas estrāde ir pilnībā no jauna izbūvēta, lai varētu nodrošināt novada iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu. Brīvdabas kultūras pasākumu apmeklētāju skaitam pieaugot, bija aktuāla pastāvīgas un labiekārtotas pasākumu norises vietas radīšana. Ēka būvēta kā atklāta tipa celtne ar jumtu visā tās garumā, skatuves izmērs ir 27×16 metri. Teritorija ir bruģēta un ļoti plaša – estrādē ir 1000 sēdvietu un 1000 stāvvietu.

Kolkas rags - vieta, kur beidzas Latvija :)

Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts, bet Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē. Tā ir vieta, kur vērojama divu «jūru» - atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča - viļņu saduršanās. Kolkasraga (Domesnes) vārds pirmo reizi satopams tekstā (1040.), kas iekalts Mērvalas rūnu akmenī Zviedrijā. Kolka kā apdzīvota vieta pirmo reizi rakstos minēta 1387.gada dokumentā. Kolkasraga apzīmējums dokumentos līdz 19.gadsimta beigām bija Domesnes, bet vietējie iedzīvotāji ciemu sauca par Kolkasragu.

20.gadsimtā nostiprinājies apdzīvotās vietas nosaukums Kolka, lībiski Kūolka. Šis apzīmējums nāk no somu un igauņu valodas: igauņu kolgas, kolk, somu kolkka - kakts, stūris, nostūris.

No Kolkasraga var vērot gan saullēktu, kad saule "iznirst" no Rīgas līča ūdeņiem, gan saulrietu, kad saule "ienirst" Baltijas jūrā.

Sēres galā atrodas Kolkas bāka. Kopš 1985.gada šī bāka darbojas automātiski. Akmeņus bākas salas būvei zemnieki ziemā pajūgos veda gan no Sāmsalas, gan Kurzemes krasta. Stāsta, ka daļa akmeņu vesti no mītiskajām Velna kalvām, krietni samazinot to lielumu un apjomu. Pēc bākas darbības uzsākšanas, kuģot šajos bīstamajos ūdeņos, kurus nereti dēvē par Baltijas Gibraltāru, kļuva ievērojami drošāk. Kolkasraga apkārtnē zem ūdens atrodas Baltijas jūras lielākā kuģu kapsēta.

Kolkasragā uzstādīts tēlnieka Ģ. Burvja piemineklis “Jūras paņemtajiem”, akmens – Eiropas sirds (K. Valdemārs šo vietu uzskatīja par Eiropas centru), K. Valdemāram veltītie informācijas stendi un kādreizējā PSRS armijas krasta apsardzes spēku bāze, ko izmanto Latvijas robežsardze.

Putnu migrāciju laikā Kolkasrags ir Ziemeļeiropas mērogā nozīmīga caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta!

 

JAUNUMS! Pirmo reizi!  2022. gada 22. februāris - Kolkas piekrastē izveidojies stāvkrasts,
kas sasniedz divu metru augstumu.

Kad pēdējo reizi pirms padsmit gadiem kolcinieki veica zemes mērījumus, viņi secināja, ka jūrā pazuduši trīs hektāri Kolkas raga teritorijas. Ja mērījumus veiktu šogad, rezultāti būtu vēl iespaidīgāki, jo šoziem Kolkasragā jūra pietuvojusies par aptuveni 20 metriem, pirmo reizi pludmalē izveidojies stāvkrasts.

Iespējams, tagad nāksies veidot kāpnes vai lēzenāku noeju, jo pirmo reizi Kolkas piekrastē izveidojies stāvkrasts, kas sasniedz pat divu metru augstumu.

Stāsti smalkā stila lībiešu mājā. "Stūrīši-Branki", senlietu kolekcija. Vēlākas pusdienas un ciemošanās 12 € no personas.
Saimnieki piedāvā latviešu un lībiešu tradicionālo ēdienu degustāciju ar papildinājumu mūsdienu stilā.

Mazirbes centrā iepretim Lībiešu Tautas namam, 600m attālumā no Dižjūras - jauka vieta! Saimnieki nāk no senas lībiešu – Taizeļu dzimtas, par ko zināmi interesanti nostāsti. Arī pašas mājas saimnieku īpašumā ir jau vairāku paaudžu garumā. Ikviens te apskatāmais priekšmets ir ar savu stāstu un vietējo izcelsmi.

 

Mazirbe, kas vēsturiski zināma, kā lībiešu lielākais centrs, ir ievērojama ar vēl ko. Šeit atrodas vienīgā zvejnieku laivu kapsēta Latvijas piekrastē. Veidojusies pagājušā gadsimta 60. gados, vēl aizvien ir pieejama apskatīšanai.

”Latvieši, kuri dzīvoja dižjūras krastā – Kurzemes piekrastē – šādas kapsētas veidoja gandrīz visos jūrmalas ciematiņos. Tie, kuri dzīvoja Kurzemes piekrastē – lībieši, kuršu pēcteči un citi – laivas, kas jūrai vairs nederēja, izmantoja vēl – tā sacīt, ”pensionāram” lika strādāt. Laivas savilka šādās kapsētās, un no tām, kas vairs nebija izmantojamas vai izmantojamas nedaudz, taisīja dūmnamus un citas izmantoja materiāla, ar ko apstrādā laivas un tīklus, uzglabāšanai. Pārējās sapuva turpat uz vietas.

Vidzemes krastā visas laivas, kas savu mūžu bija atstrādājušas, izvilka krastā un uz Jāņiem sadedzināja jāņugunī,” starpību starp zvejnieku laivu ”pēdējo gaitu” Kurzemes un Vidzemes piekrastēs.

Patlaban Mazirbē apskatāmi nepilni desmit zvejnieku laivu vraki, bet vēsturiski to bijis daudz vairāk. Laivas kārtu kārtām guldītas arī citos jūrmalas ciemos, bet tieši Mazirbes laivu kapsētā šodien tas ir visuzskatāmāk. Mazirbes laivu kapsēta ir vienīgais šāda tipa apskates objekts Latvijas piekrastē. ”Patlaban kapsēta vēl ir vienīgā. Bet dabai ar objektu notiek cīņa. Noteikti uzvarēs daba, un pēc gadiem desmit, piecpadsmit tur vairs nebūs nekā..

Mājupceļš.

 

Atgriešanās Rīgā ap pl. 20:40.

Cena: 35 €

Cenā iekļauts: tūristu klases autobusa (atbilstoša grupas lielumam) izmaksas, pavadošā gida pakalpojumi.

Cenā nav iekļauts: izmaksas  apmeklējumu vietās, vietējā gida pakalpojumi un  citi ēdināšanas izdevumi.

Patīkamu ceļojumu ! Gide Inita